Lai gan izskatās, ka ziema vēl negrasās padoties, stādu audzētājiem jau darba pilnas rokas – apkurināmās siltumnīcās pilnā sparā noris sēšana, piķēšana un stādīšana. Vasaras puķes, kas ilgi dīgst, kā piemēram, lobēlijas, petūnijas, begonijas, un puķes, kurām ir garš attīstības periods līdz dekorativitātes sasniegšanai – kobejas, gazānijas, lauvmutītes, tiek sētas agri – janvāra beigās, februārī, un tagad - martā jau tiek piķētas, stādītas lielākos podos. Taču ir  stādu audzētāji, kas darbu siltumnīcās uzsāk tikai martā. Viņi izvēlas puķes audzēt nevis no sēklām, bet gan no jaunstādiem. Kas īsti ir jaunstādi, horti.lv konsultēja Vilnis Onkelis un Anita Onkele no SIA “Onava”.

Lai nodrošinātu ražu un tās kvalitāti un vienlaicīgi nenodarītu kaitējumu videi, Valsts augu aizsardzības dienests atgādina par pareizu mēslošanas līdzekļu lietošanu.

Valsts augu aizsardzības dienests informē, ka izmantojot apzaļumošanā dažu sugu dekoratīvo augu stādāmo materiālu, ir jāievēro fitosanitārās prasības.

Saskaņā ar 2004.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 218 „Augu karantīnas noteikumi” 37.punktu, lai izplatītu konkrētus (fitosanitārajai kontrolei pakļautos) augus un augu produktus, tiem jāpievieno attiecīgā veida augu pase, kas apliecina, ka augi ir pārbaudīti un atzīti par veseliem un kvalitatīviem,

Gardās, dekoratīvās, veselīgās vīnogas – stādām paši!

Šķiet, ka pasaulē nav otras tādas ogas, par kuras sulu būtu sacerēts vēl vairāk dziesmu, dzejoļu, stāstu un ap kuru vītos mīti un leģendas, kā vīnogu sula un, protams, no tās iegūstamais vīns. Vīnogu ķekari un vīna koks ir attēloti neskaitāmos mākslas darbos, šo ogu ienākšanas vēsture cilvēku virtuvēs ir mērāma gadu tūkstošos. Taču tāpat kā pirms diviem, trim un četriem tūkstošiem gadu, tā arī mūsdienās vīnogas nav zaudējušas savu nozīmi – bez tam šim plašajam sarakstam var pievienot vēl kādu vīnogu „plusu” – dārzā tās var konkurēt pat ar košumaugiem, jo to bagātīgā lapotne un sulīgie ogu ķekari, kā arī košie lapu toņi rudenī rūpējas arī par vizuālu baudījumu.

Jau vairākus gadus Latvijā stādu audzētāju vidū ir vesta diskusija par Latvijā audzēts stāds definīciju. Problēmas ir radījis stādu imports no Eiropas dienvidos esošajām stādu lielvalstīm, kur klimats un vēl dažādi būtiski cenu ietekmējoši faktori būtībā dažus gadus atpakaļ pārņēma lielāko daļu vietējā tirgus un pircējam atlika vairs tikai minēt kas ir Latvijā audzēts un kas pirms pāris mēnešiem ievests no kādas citas valsts, bet šeit uzdots par Latvijā audzētu stādu.

Latvijas Universitāte 2011. gadu sagaidījusi ar 5 jaunām rododendru šķirnēm. 2010. gada nogalē Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības dienests apstiprināja par šķirnēm un iekļāva aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā 5 jaunas mūžzaļo brīvdabas rododendru šķirnes, kas izveidotas Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte”. selekcionāra Riharda Kondratoviča vadībā.

Informējam kolēģus, ka Zaļenieku kokaudzētava iegādājusies programmu krāsaino etiķešu dizainam un izdrukai. Programma veidota uzņēmumā ‘PrinTack’, Francija. Strādājam ar firmas pārstāvi Baltijā no Bizno Kontaktai LTD Panevežys, Lietuvā (e-mail: info@bk.lt, web.: www.bk.lt ). Iegādājāmies programmas pilno versiju. Ar lietuviešiem veicām arī pieskaņošanu –tulkošanu Latviešu valodā. Pilnās programmas vērtība 330 EURO bez PVN. Esam pirmie Latvijā, kas to iegādājušies.

Pirms divdesmit gadiem vairums pircēju bija pārliecināti, ka kokus var stādīt tikai pavasarī un rudenī. Tajā laikā stādaudzētavās bija tikai kailsakņu stādi.

Konteinerstādu praktiski vēl nebija. Konteineraugu audzēšanas tehnoloģija nebija plaši pazīstama un stādīšana vasarā izsauca neizpratni un neticību pat atsevišķu dārznieku vidū.